Ķirbji ir lielākās ogas pasaulē. Tiem mēdz būt
daudzveidīgas formas un dažādas garšas. Latvijā ķirbji ir ļoti populāri ne
tikai audzētāju entuziastu vidū, bet arī vairumā piemājas dārzu. Uz Eiropu
atceļojuši no Ziemeļamerikas, iespējams, Latvijā tie nokļuvuši ar vācu
muižniecības palīdzību 17. – 18. gadsimtā, par ko liecina arī tas, ka vārds
«ķirbis» latviešu valodā ir ļoti līdzīgs vācu «der Kürbis».
Milzu ogās ir daudz A, B, C un E
vitamīna, tās satur daudz augu eļļas un ir ļoti veselīgas. Pateicoties ķirbju
biezajai mizai, sausā un vēsā vietā tos var uzglabāt pat vairākus mēnešus, lai
ēstu svaigus, spiestu sulās, konservētu un izmantotu silto ēdienu pagatavošanā.
Ķirbis satur daudz vitamīnu un minerālvielu: aminoskābes, C
vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, pektīnvielas, fosfors, silīcijs,
kobalts, magnijs, varš.
Daži ieteikumi ķirbja izmantošanai
- Uzturā
lietojamas ir visas ķirbja sastāvdaļas, ieskaitot ziedus un stīgas.
- Ziedus
var izmantot salātos kopā ar citiem augļiem un ogām, sajaucot tos ar labu
eļļu. Tā organisms saņem ēteriskās eļļas, kas palīdz pretoties
saaukstēšanās slimībām rudenī.
- Ķirbju
ziedus ieteicams izmantot salātos vai izkaltēt tējai, lai rudenī palīdzētu
saglabāt imunitāti.
- Stīgas,
kas ķirbim aug ap Jāņiem, palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir
arī urīndzenoša iedarbība.
- Miza
stiprina matus, nagus un zobus. Samalta tā ir izmantojama tāpat kā augļa
mīkstums.
- Ķirbis
satur 90% ūdens, tādēļ to bieži izmanto kā produktu slaidas līnijas
iegūšanai - tas palīdz organismam atbrīvoties no pārmērīga šķidruma
uzkrāšanās un liekā svara.
- Lai
organisms uzņemtu visus nepieciešamos vitamīnus, vērtīgi uzturā lietot
termiski neapstrādātus dārzeņus, kas palīdzēs iegūt stipru imūnsistēmu un
aizgaiņās nogurumu un depresiju.
- Ķirbja
viducis, kas līdzinās švammei, ir izmantojams mugurkaula un locītavu
masāžām, ādas kopšanā kā losjons, jo ir pilns ar bioloģiski aktīvām vielām
un ļoti tīru ūdeni. Ārstniecībā tas ir līdzeklis ādas izsitumu un ekzēmu
dziedēšanai.
- Ķirbja
mīkstumā esošais pektīns palīdz samazināt asinsspiedienu un ir urīndzenošs
līdzeklis.
- Sēklas
ir jebkura auga esence, tāpēc tās noteikti ir jāizmanto uzturā! Eļļa, kas
ir sēklās, eļļo un uztur pie labas veselības locītavas, atjauno gļotādu
mitrumu un ir labs onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis. Lietojot
sēklas mitrā un aukstā laikā, tās veicina siltuma sajūtas rašanos! Ķirbja
sēklas ieteicams lietot uzturā kā profilaktisku līdzekli onkoloģisku un
asinsvadu slimību novēršanai
- Bērniem
var dot našķi — lobītas ķirbju sēklas. Tās satur kukurbitacīnu, kas iznīdē
vēdera parazītus, cērmes, spalīšus. Sēklas var ēst svaigas, bet, arī
pareizi žāvētas (40 ºC temperatūrā) vai apceptas uz pannas, tās savas
labās īpašības nezaudē.
- Sula
baro šūnas. Ķirbju sula satur organisko želatīnu, kas cilvēka organismā
veicina skrimšļu atjaunošanos, samazina osteohondrozes sekas. Ilgstoši
lietojot ķirbju sulu ikdienā, esot pat izārstēts išiass un atjaunojusies
locītavu darbība. Ķirbji veicina kaulu dzīšanu un neorganisko sāļu
izvadīšanu no organisma.
- Miza,
mīkstums un sula spēj atjaunot saistaudus, skrimšļaudus un kaulaudus,
tāpēc noder pacientiem ar trūcēm, orgānu noslīdējumiem, saistaudu vājumu
un biežiem izmežģījumiem.
- Ķirbja
mīkstums, ko parasti lieto uzturā, īpaši piemērots kuņģa–zarnu trakta
slimniekiem, jo ir maigs un viegli pārstrādājams ēdiens. Tajā gan ir maz
šķiedrvielu, bet daudz pektīna, kas izvada lieko holesterīnu, samazina
asinsspiedienu, izvada lieko šķidrumu.
- Ķirbja
sulai piemīt daudz dziedinošu īpašību, tā pabaro šūnas, palīdz pret kaulu
deformāciju, palīdz uzlabot locītavu veselību, kā arī likvidē vēdera
aizcietējumus. Sula ieteicama maziem bērniem, it īpaši zobu augšanas
periodā. Visi ķirbja sulā esošie elementi - varš, dzelzs, magnijs,
kalcijs, kālijs, beta karotīns, fosfors, kā arī A, B, C, E, PP vitamīns ir
perfekti sabalansēti, kas ir obligāts priekšnoteikums pareizai vielmaiņas
procesu norisei.
- Lai
paņemtu no ķirbja labāko, tas jālieto svaigā veidā un bez cukura,
saldināšanai var izmantot medu.
Publicētā informācija izmantota no www.delfi.lv