Viss par SAUĻOŠANOS...

Saulei ir arī pozitīva iedarbība uz mūsu organismu – saulainā laikā uzlabojas cilvēka pašsajūta, mazinās nomāktība, dažiem cilvēkiem samazinās ādas izsitumi, saule atvieglo arī atsevišķu ādas slimību - ekzēmas, psoriāzes gadījumos. UVB starojuma ietekmē ādā notiek D3 vitamīna, kas atbild par kaulaudu stiprību, sintēze -  tomēr pietiek ar 15 minūtēm saules diennaktī, lai nodrošinātu organismam nepieciešamo D3 vitamīna devu.

Kā pareizi sākt sauļoties?

Šajā sezonā pirmo reizi dodoties uz pludmali, nebūtu prātīgi tūdaļ pat censties pēc iespējas ilgāk uzturēties saulē, vārdu sakot, cepināties. Ir nepieciešama iepriekšēja sagatavošanās. Lai cik tas smieklīgi izklausītos, pirmajā dienā drīkst sauļoties ne ilgāk par 5–10 minūtēm. Tad sauļošanās laiku var palielināt vēl par 5–10 minūtēm. Katram pašam  ir jāseko līdzi savai pašsajūtai, taču būtu jāliek aiz auss, ka nevienam aktīvajā saulē nav vēlams uzturēties ilgāk par divām stundām dienā. Diemžēl jaunieši un arī pieauguši cilvēki nepiešķir tam tik lielu nozīmi, cik vajadzētu.

Īstais laiks veselīgam iedegumam
Daudzi domā, ka, sauļojoties pusdienlaikā, ātrāk iegūs iedegumu. Jā, tas ir iespējams, bet vēl lielāka iespēja un risks ir iegūt apdegumus, jo laika posmā no pulksten 11 līdz 16 ir visaktīvākā un viskaitīgākā saule. Drošāk ir sauļoties rīta (apmēram līdz pulksten 11) un pēcpusdienas (apmēram pēc pulksten 15) saulē. Šajā laikā ultravioletais starojums nav tik spēcīgs kā pusdienlaikā, turklāt var ļoti labi iedegt (atkarībā no ādas tipa). Starp citu, arī mākoņainajās dienās, kad nav saules, var iesauļoties, jo mākoņi neaiztur ultravioletos starus. Šādās dienās sauļoties ir mazāk kaitīgi, bet tas nenozīmē, ka pludmalē var gulēt visu dienu un to var darīt laika posmā no pulksten 11 līdz 16.

Par ultravioletajiem stariem
Ir trīs galvenie ultravioleto staru veidi:

1. ultravioletie A jeb UVA stari. Šie stari iekļūst dziļākajos slāņos – dermā, provocē aktīvu brīvo radikāļu veidošanos, līdz ar to rodas dažādas veselības problēmas;
2. ultravioletie B jeb UVB stari. Šie stari skar tikai epidermu – ādas virsējo slāni. To ietekmē pēc uzturēšanās saulē rodas ādas apsārtums, bet tieši UVB stari veicina melanīna veidošanos šūnās, līdz ar to rodas iedegums;
3. ultravioletie C jeb UVC stari. Šie stari nesasniedz zemes virsmu, jo absorbējas atmosfērā.

Ultravioletā starojuma ietekme
Nevar noliegt, ka mērena saules staru iedarbība padara ādu gludāku, elastīgāku, piešķir tai svaigu un veselīgu izskatu, turpretim pārāk ilga uzturēšanās saulē un sauļošanās laika posmā no pulksten 11 līdz 16 rada pretēju efektu:

• UVB stari, iekļūstot epidermā, izraisa apdegumus;
• dziļi iedarbojoties uz ādu, ultravioletie stari izraisa pārmaiņas DNS šūnās;
• āda kļūst sausāka;
• parādās krunciņas;
• var parādīties neglīti pigmenta plankumi;
• mazinās ādas elastība, jo tiek bojāti dermā esošie kolagēna un elastīgie saistaudi;
• pastāv ļaundabīgu audzēju veidošanās risks.

Kāds ir tavs ādas tips?
Ja vēl nezini, noskaidro, kāds ir tavs ādas tips! No tā atkarīgs tavs sauļošanās režīms.

I ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, zilām vai pelēkām acīm, vasaras raibumiem. Saules iedegums neveidojas nekad, bet bieži rodas saules apdegumi, jo šim ādas tipam ir ļoti augsts jūtīgums pret saules apdegumiem. Mūsu platuma grādos I ādas tips ir 10–15% cilvēku. Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar SPF 30–50.
II ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai gaiši brūni matiem, zilām, zaļām vai pelēkām acīm, iespējami arī vasaras raibumiņi. Lai arī cilvēkiem ar šādu ādas tipu pastāv augsts risks iegūt apdegumus, viņiem veidojas mērens iedegums. Mūsu platuma grādos 80% cilvēku ir raksturīgs tieši šis ādas tips. Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar SPF 15–30.
III ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar gaiši brūnu ādu, tumšiem matiem, brūnām acīm. Šis ādas tips ir ap 5–10% cilvēku. Viņiem apdegumi veidojas reti, iedegums uzreiz ir brūns un skaists. Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar SPF 15.
IV ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar brūnu ādu, tumši brūniem matiem un acīm. Ļoti reti sastopama apdegšana, iedegums veidojas ātri un kļūst tumši brūns. Latvijā ar šādu ādas tipu ir mazāk par 1% cilvēku. Šis ādas tips ir vairāk raksturīgs cilvēkiem, kas dzīvo Ēģiptē, Āfrikā u. c. saulainajās valstīs.

Ko nozīmē SPF?

SPF (sun protection factor) – saules aizsargfaktors. Tas norāda saules filtru spēju pasargāt ādu no UVB stariem – cik reižu ilgāk āda ir aizsargāta no apdeguma, salīdzinot ar neaizsargātu ādu tiešos saules staros. Jo augstāks ir SPF skaitlis, jo ilgāk āda ir aizsargāta. Piemēram, ja āda saulē kļūst apsārtusi jau piecu minūšu laikā, tad, lietojot līdzekli ar SPF 10, cilvēks saulē var atrasties 5 min x 10 = 50 min. Cilvēkiem ar gaišu ādu un vasaras raibumiem vienmēr jāizvēlas saules aizsargkrēms ar augstāku SPF. Arī bērnu maigā un jutīgā āda ir jāiesmērē ar krēmu, kam ir augsts SPF. Jāņem vērā, ka SPF norāda tikai līmeni, kādā āda tiek pasargāta no UVB stariem. UVB staru ietekme uz ādu ir ļoti labi redzama un jūtama (apsārtums, apdegums). Savukārt UVA staru ietekme nav tieši jūtama. UVA stari ir atbildīgi par ādas novecošanos un krunciņām, kas rodas no pārmērīgas saules iedarbības. Tādēļ ir ļoti svarīgi izvēlēties saules krēmu, kas pasargā gan no UVA, gan no UVB stariem.

Saules aizsargfiltrs
Lai āda būtu vesela un elastīga, lai nerastos apdegumi, nepieciešams izvēlēties atbilstošu saules aizsarglīdzekli, kas satur saules aizsargfiltru SPF (sun protection factor). Taču maldīgs ir uzskats, ka, lietojot aizsargkrēmu, saulē var atrasties visu dienu. SPF cipars norāda, cik ilgu laiku var uzturēties saulē, lai āda neapdegtu:

• SPF 15 – līdz vienai stundai;
• SPF 25 – 1,5 stundas;
• SPF 30 – divas stundas;
• SPF 45 – trīs stundas;
• SPF 50 – 3,5 stundas.

Nedaudz par saules aizsarglīdzekļiem.

Ir divu veidu saules aizsarglīdzekļi:

1. Aizsarglīdzekļi, kas absorbē ultravioleto gaismu. Vēl nesen daudzi saules aizsarglīdzekļi saturēja kompleksu, organisku (uz oglekļa bāzes) UVA starus absorbējošu ķīmisko vielu – paraaminobenzoic skābi (PABA). Tika konstatēts, ka tā izraisa ādas alerģiju, un tādēļ praktiski vairs netiek izmantota. Daudzos pretiedeguma līdzekļos tā vietā tagad izmanto citu organisko, UVA absorbējošu ķīmisko vielu, piemēram, benzofenonu. Tomēr tam ir citi trūkumi. Zinātnieki uzskata, ka tā ir endokrīno darbību traucējoša ķimikālija – ja to noskalo notekūdeņu sistēmā (kad cilvēki pēc pludmales apmeklējuma iet dušā), tie uzkrājas upēs un gruntsūdeņos un ietekmē zivju hormonus, tās pat var mainīt dzimumu.

2. Citi saules aizsarglīdzekļi darbojas, atstarojot UV gaismu no ādas. To sastāvā tiek izmantotas neorganiskas ķīmiskās vielas, piemēram, titāna dioksīds un cinka oksīds. Titāna dioksīds ir balta, ķīmiskā viela, ko izmanto saules krēmos. Tas darbojas kā sava veida dabīgais spogulis – atstaro kaitīgo saules gaismas enerģiju, lai tā darītu mazāku kaitējumu ādai. Lai atstarojošais saules aizsarglīdzeklis darbotos pareizi, jums tas bagātīgi jāuzklāj un jāatstāj, lai veidotos aizsargslānis, citiem vārdiem sakot, necentieties to iemasēt ādā, bet ļaujiet nožūt ādas virspusē.

Par nanotehnoloģijām saules aizsarglīdzekļos

Daudzi kosmētikas ražotāji sākuši izmantot nanotehnoloģijas saules aizsargkrēmu ražošanā. Tiek izmantotas daļiņas, kas ir 80 000 reižu mazākas par cilvēka mata diametru. Nanodaļiņas ir tik mazas, ka potenciāli tās ādā un orgānos var iesūkties ļoti dziļi un izraisīt neprognozējamu fizisku iedarbību. Zinātnieki šobrīd aktīvi pēta nanodaļiņu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā. Šobrīd ir pamatotas aizdomas apšaubīt to drošumu.

Nanodaļiņu izmērs ir to lielākā vērtība un lielākais risks. Saules aizsargkrēmos nanotehnoloģijas izmanto, lai titāna dioksīdu (vielu, kas saules aizsargkrēmiem piešķir balto krāsu) sadalītu sīkās nanodaļiņās. Tādējādi krēms nepadara ādu baltu un iesūcas daudz dziļāk ādas slāņos.

Tomēr cilvēka ķermenis nepieļauj toksisku vielu nonākšanu ādā, plaušās un zarnu traktā. Ja nanodaļiņas var iekļūt ādas dziļākajos slāņos, iespējams, tās nonāk asinsritē un smadzenēs. Rodas daudz jautājumu. Vai tās rada kaitējumu? Kas notiks, ja dažādas nanodaļiņas no dažādiem krēmiem uz ādas apvienosies un iesūksies ādā vienlaicīgi?

Pat netoksiskas nanodaļiņas var radīt problēmas. Piemēram, tās var nokļūt plaušās, bet ir tik mazas, ka plaušas no tām nevar attīrīt ar parastajiem mehānismiem. Tas izraisa plaušu pārslodzi, un tām ir jāstrādā smagāk, lai elpotu.

Nanotehnoloģijas tiek izmantotas visu izsmidzināmo saules aizsarglīdzekļu ražošanā.

Protams, katrs var izvērtēt, vai ir vērts riskēt ar savu veselību tādēļ, lai krēms ātrāk uzsūktos. Es iesaku izvēlēties līdzekļus, kuru ražošanā nav izmantotas nanotehnoloģijas.

Lai rūpētos par jūsu ādas veselību, iesaku izvairīties arī no saules aizsarglīdzekļiem, kuri satur šādas vielas:

·         benzophenones (dlxoybenzone, oxybenzone) – tā uzdevums ir filtrēt ultravioleto gaismu uz ādas virsmas, to pārveidojot par siltumu, tas kaitē augošajām ādas šūnām;

·         avobenzone – iesūcas dziļi ādā, var izraisīt alerģiju;

·         homosalate (HMS) – absorbē ultravioletos UVB starus;

·         octyl-methoxycinnamate (OMC) – dažos pētījumos pierādīts, ka tā veicina kaitīgu brīvo radikāļu rašanos;

·         PABA esteri – absorbē UV starus ļoti līdzīgā veidā kā oksibenzons, tiek bojāts DNS, tādējādi palielinās ādas vēža risks;

·         parabēni (paraben) – bieži tiek saistīti ar vēža saslimšanām.

Lai būtu droši par savu sauļošanās līdzekli, izvēlieties ar eko sertifikātu apstiprinātus produktus, kuros nav izmantotas cilvēkiem un dabai kaitīgas vielas un tehnoloģijas.

Svarīgi
Kā lietot sauļošanās aizsarglīdzekļus?

• Ir dažādi sauļošanās aizsarglīdzekļu veidi: gēli, krēmi, izsmidzināmi līdzekļi. Nav svarīgi, kuru tu izvēlies, galvenais, lai tas saturētu saules aizsargfiltru SPF.
• Gan puiši, gan meitenes var lietot vienus un tos pašus aizsargkrēmus.
• Nav pareizi ierasties pludmalē, izklāt dvielīti, apgulties un tikai tad ieziesties ar aizsargkrēmu. Sauļošanās krēms ir jāuzklāj 20 minūtes pirms sauļošanās, jo tam jāpagūst lēnām uzsūkties un iedarboties, lai tas pilnvērtīgāk veiktu savas funkcijas.
• Krēms jāuzklāj uz maksimāli tīras ādas plānā kārtiņā.
• Nav prātīgi sauļoties ar uzklātu dekoratīvo kosmētiku.
• Arī mākoņainā dienā, ja tu dodies uz pludmali, ādai jāuzklāj aizsargkrēms.
• Uzklājot aizsargkrēmu, neaizmirsti ieziest ar krēmu tādas jutīgas ķermeņa daļas kā deguns, vaigi, piere, pleci, ausis.
• Pēc aizsarglīdzekļa iedarbības beigām tas jāuzklāj atkārtoti.
• Sauļošanās līdzekļi ir viegli nomazgājami, tāpēc pēc peldēšanās tie ādā jāieziež vēlreiz, ja vien tie nav ūdens izturīgi. Tikai tad āda būs aizsargāta.
• Pēc sauļošanās būtu jāieiet vēsā dušā un jāuzklāj mitrinošs krēms. Tas ir viss, kas nepieciešams saulē nogurušajai ādai. Nekādā gadījumā dušā neizmanto skrubjus vai abrazīvus ādas kopšanas līdzekļus.
• Solārija kosmētika neder pludmalei, jo āda nesaņems vajadzīgo aizsardzību. Solārija starojums ir atšķirīgs no dabiskā saules starojuma.
• Neuztraucies, ja, lietojot saules aizsarglīdzekļus, tu neiededz tik strauji. Iedegums veidojas nedaudz lēnāk, taču tas ir noturīgāks un veselīgāks.
• Maldīgs ir uzskats, ka, dodoties uz pludmali, pietiek vien uzziest parastu ķermeņa krēmu. Tas nesniedz ādai nekādu aizsardzību, tieši pretēji – var izraisīt alerģiju.

Ievēro!
Fakti zināšanai
Īslaicīga sauļošanās. Labāk ir sauļoties ik pēc 15–20 minūtēm, nevis cepināties aktīvajā saulē visu dienu.
Nepārspīlē. Tu vari sauļoties, atpūsties pludmalē vai pie dabas, bet visam jābūt ar mēru un saprāta robežās. Nesauļojies visu dienu, nemoki savu ādu, it īpaši, ja tev ir pirmais ādas tips. Apdegšana saulē var beigties gaužām bēdīgi. :)
Sauļošanās intervāls. Sauļoties pludmalē ir vēlams ik pēc vienas dienas, lai āda varētu atpūsties.
Aktīvā atpūta. Iedegums būs vienmērīgāks, ja tu sauļošanos apvienosi ar aktīvu atpūtu, piemēram, spēlēsi volejbolu, badmintonu, nevis nekustīgi karsēsies saulē.
Žāvēšanās saulē. Pēc peldes nav ieteicams žāvēties saulē, jo ūdens pilieni vēl vairāk piesaista saules starus, tādējādi var iegūt apdegumus.
Saulessarga aizsardzība. Uzskats, ka, atrodoties zem saulessarga, āda ir drošībā, ir maldīgs, jo smiltis un ūdens atstaro saules starus.
Pie ezera vai jūras? Atšķirības nav nekādas, jo ūdens vienlīdz piesaista saules starus.
Ūdens nepieciešamība. Sauļošanās laikā nepieciešams dzert ūdeni, jo notiek iztvaikošana un organismam ir ļoti liela slodze. Vēlams izdzert trīs četrus litrus ūdens dienā.
Ķermeņa aizsardzība. Saules kaitīgās ietekmes mazināšanai vajag lietot speciālus kosmētiskus līdzekļus, kas satur UV starus, jāaizsargā arī acis, galva un lūpas.
Pirms sauļošanās nedrīkst veikt lāzerprocedūras, nav ieteicams lietot smaržas, augu valsts ekstraktus, ārstnieciskas ziedes, jo tās var izraisīt ne tikai alerģiskas reakcijas, bet arī spēcīgus ādas apdegumus. Nav ieteicams lietot arī medikamentus, jo nereti to sastāvā ir vielas, kas raisa pastiprinātu jūtīgumu pret ultravioleto starojumu.

Nedaudz par FOTONOVECOŠANU...

Pūloties saglabāt ādas veselību un skaistumu, bieži vien tiek aizmirsts galvenais faktors saules gaisma, kas no ārpuses ietekmē ādas novecošanās procesu. Mēs izbaudām saules gaismu un mums tā ir nepieciešama, saule aktivizē pozitīvus organisma procesus (piem D vitamīna veidošanās ādā). Tomēr pārmērīgs UV-starojuma daudzums aktivizē dažādus procesus, kurus saprot ar apzīmējumu „fotonovecošanās” (Photoaging). Šis raksts izskaidro kā saules gaisma iedarbojas uz mūsu ādu, kādi aizsargmehānismi un atjaunošanas mehānismi norisinās pašā ādā un kā mēs varam palīdzēt ādai, palīdzot to pasargāt no intensīvas saules staru ietekmes. 

Gaismas inducētie procesi ādā: fotonovecošanās

Ja ādas dabīgie aizsargmehānismi un atjaunošanās mehānismi ir pārslogoti, tas var novest pie vairāk vai mazāk intensīvi izteiktiem bojājumiem. Saules apdegums ir ādas apdeguma reakcija, tā saucamā eritēma, kas var būt gan tik tikko redzams apsārtums, gan smagi ādas apdegumi. Katrs apdegums, kas iegūts pārāk ilgi uzturoties saulē, atstāj nelabojamus bojājumus, arī tad ja apdegums tiek pareizi apkopts un aprūpēts. Āda nekad to „neaizmirst”. Āda reģistrē katru saules staru, bojājumi parādās tikai pēc vairākiem gadiem. Kas tieši notiek ādā, ja tā tiek pakļauta intensīvai saules staru iedarbībai?

Dabīgie ādas aizsargmehānismi

Mūsu āda pati kontrolē dabiskos aizsardzības un atjaunošanās mehānismus, kas var efektīvi reaģēt uz UV- stariem. Būtībā starojums izraisa sekojošus procesus:

a) Dabīgie ādas aizsargmehānismi

1. Proliferācijas (šūnu dalīšanās) paaugstināšanās ar raga slāņa sabiezināšanu, tādējādi UV- starojums tiek reflektēts difūzi un raga slāņa keratīns to absorbē.

2. Gaismu absorbējoša melanīna (pigments, kuram varam pateikties par iedeguma brūno krāsu) veidošana. Optimāli tas darbojas tikai tad, ja sasniegts raga slānis. Sintēzes intensitāte ir atkarīga no ādas tipa. Kā jau mēs zinām ir cilvēki, kuru āda ļoti ātri kļūst brūna, un ir cilvēki, kuri tikpat kā nenosauļojas.

3. Paaugstināta sviedru veidošanās, lai dzesētu ādu.

4. Kā blakusprodukts holesterīna sintēzei ādā rodas lipīdu skvalāns, kam piemīt tāda  īpašība kā spēja samazināt ādas dabisko lipīdu daudzumu, kamēr tā saucamo brīvo radikāļu skābekļa molekulas „dzesējas”, tas ir, atgriežas noteiktā stāvoklī.

b) Dabīgie ādas atjaunošanās mehānismi

Ja ādai nepietiek ar primārajiem aizsardzības mehānismiem, iesaistās atjaunošanās mehānismi:

1. Bojāto šūnu atjaunošanās ierosināšana.

2. Apsārtuma veidošana ar šūnu membrānas paplašināšanu, to permeabilitātes paaugstināšana un līdz ar to iespējamā bojāto šūnu novēršana ar imūnsistēmas substancēm.

3.  DNS- atjaunošanas enzīmi atpazīst bojājumus DNS, atdala bojātos segmentus un aizstāj tos.

4. Ja ādas dabīgie atjaunošanās mehānismi noris bez panākumiem, ādas šūnas atmirst (šis process var izraisīt ādas vēzi).