Saulei ir arī pozitīva
iedarbība uz mūsu organismu – saulainā laikā uzlabojas cilvēka pašsajūta,
mazinās nomāktība, dažiem cilvēkiem samazinās ādas izsitumi, saule atvieglo arī
atsevišķu ādas slimību - ekzēmas, psoriāzes gadījumos. UVB starojuma ietekmē
ādā notiek D3 vitamīna, kas atbild par kaulaudu stiprību, sintēze - tomēr pietiek ar 15 minūtēm saules diennaktī,
lai nodrošinātu organismam nepieciešamo D3 vitamīna devu.
Kā pareizi
sākt sauļoties?
Šajā sezonā pirmo reizi dodoties uz pludmali, nebūtu prātīgi tūdaļ pat censties
pēc iespējas ilgāk uzturēties saulē, vārdu sakot, cepināties. Ir nepieciešama
iepriekšēja sagatavošanās. Lai cik tas smieklīgi izklausītos, pirmajā dienā
drīkst sauļoties ne ilgāk par 5–10 minūtēm. Tad sauļošanās laiku var palielināt
vēl par 5–10 minūtēm. Katram pašam ir
jāseko līdzi savai pašsajūtai, taču būtu jāliek aiz auss, ka nevienam aktīvajā
saulē nav vēlams uzturēties ilgāk par divām stundām dienā. Diemžēl jaunieši un
arī pieauguši cilvēki nepiešķir tam tik lielu nozīmi, cik vajadzētu.
Īstais laiks veselīgam iedegumam
Daudzi domā, ka, sauļojoties pusdienlaikā, ātrāk iegūs iedegumu. Jā, tas ir
iespējams, bet vēl lielāka iespēja un risks ir iegūt apdegumus, jo laika posmā
no pulksten 11 līdz 16 ir visaktīvākā un viskaitīgākā saule. Drošāk ir
sauļoties rīta (apmēram līdz pulksten 11) un pēcpusdienas (apmēram pēc pulksten
15) saulē. Šajā laikā ultravioletais starojums nav tik spēcīgs kā pusdienlaikā,
turklāt var ļoti labi iedegt (atkarībā no ādas tipa). Starp citu, arī
mākoņainajās dienās, kad nav saules, var iesauļoties, jo mākoņi neaiztur
ultravioletos starus. Šādās dienās sauļoties ir mazāk kaitīgi, bet tas nenozīmē,
ka pludmalē var gulēt visu dienu un to var darīt laika posmā no pulksten 11
līdz 16.
Par ultravioletajiem stariem
Ir trīs galvenie ultravioleto
staru veidi:
- ultravioletie A jeb UVA stari. Šie stari
iekļūst dziļākajos slāņos – dermā, provocē aktīvu brīvo radikāļu
veidošanos, līdz ar to rodas dažādas veselības problēmas;
- ultravioletie B jeb UVB stari. Šie stari
skar tikai epidermu – ādas virsējo slāni. To ietekmē pēc uzturēšanās saulē
rodas ādas apsārtums, bet tieši UVB stari veicina melanīna veidošanos
šūnās, līdz ar to rodas iedegums;
- ultravioletie C jeb UVC stari. Šie stari
nesasniedz zemes virsmu, jo absorbējas atmosfērā.
Ultravioletā
starojuma ietekme
Nevar noliegt, ka mērena saules staru iedarbība padara ādu gludāku, elastīgāku,
piešķir tai svaigu un veselīgu izskatu, turpretim pārāk ilga uzturēšanās saulē
un sauļošanās laika posmā no pulksten 11 līdz 16 rada pretēju efektu:
- UVB stari, iekļūstot epidermā, izraisa
apdegumus;
- dziļi iedarbojoties uz ādu,
ultravioletie stari izraisa pārmaiņas DNS šūnās;
- āda kļūst sausāka;
- parādās krunciņas;
- var parādīties neglīti pigmenta
plankumi;
- mazinās ādas elastība, jo tiek bojāti
dermā esošie kolagēna un elastīgie saistaudi;
- pastāv ļaundabīgu audzēju veidošanās
risks.
Kāds ir tavs
ādas tips?
Ja vēl nezini, noskaidro, kāds ir tavs ādas tips! No tā atkarīgs tavs
sauļošanās režīms.
I ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar ļoti gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, zilām vai
pelēkām acīm, vasaras raibumiem. Saules iedegums neveidojas nekad, bet bieži
rodas saules apdegumi, jo šim ādas tipam ir ļoti augsts jūtīgums pret saules
apdegumiem. Mūsu platuma grādos I ādas tips ir 10–15% cilvēku. Jāizvēlas saules
aizsarglīdzekļi ar SPF 30–50.
II ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar gaišu ādu, blondiem vai gaiši brūni matiem, zilām,
zaļām vai pelēkām acīm, iespējami arī vasaras raibumiņi. Lai arī cilvēkiem ar
šādu ādas tipu pastāv augsts risks iegūt apdegumus, viņiem veidojas mērens
iedegums. Mūsu platuma grādos 80% cilvēku ir raksturīgs tieši šis ādas tips.
Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar SPF 15–30.
III ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar gaiši brūnu ādu, tumšiem matiem, brūnām acīm. Šis ādas
tips ir ap 5–10% cilvēku. Viņiem apdegumi veidojas reti, iedegums uzreiz ir
brūns un skaists. Jāizvēlas saules aizsarglīdzekļi ar SPF 15.
IV ādas tips
Raksturīgs cilvēkiem ar brūnu ādu, tumši brūniem matiem un acīm. Ļoti reti
sastopama apdegšana, iedegums veidojas ātri un kļūst tumši brūns. Latvijā ar
šādu ādas tipu ir mazāk par 1% cilvēku. Šis ādas tips ir vairāk raksturīgs
cilvēkiem, kas dzīvo Ēģiptē, Āfrikā u. c. saulainajās valstīs.
Ko nozīmē
SPF?
SPF (sun
protection factor) – saules aizsargfaktors. Tas norāda saules filtru
spēju pasargāt ādu no UVB stariem – cik reižu ilgāk āda ir aizsargāta no
apdeguma, salīdzinot ar neaizsargātu ādu tiešos saules staros. Jo augstāks ir
SPF skaitlis, jo ilgāk āda ir aizsargāta. Piemēram, ja āda saulē kļūst
apsārtusi jau piecu minūšu laikā, tad, lietojot līdzekli ar SPF 10, cilvēks
saulē var atrasties 5 min x 10 = 50 min.
Cilvēkiem ar gaišu ādu un vasaras raibumiem vienmēr jāizvēlas saules aizsargkrēms
ar augstāku SPF. Arī bērnu maigā un jutīgā āda ir jāiesmērē ar krēmu, kam ir
augsts SPF. Jāņem vērā, ka SPF norāda tikai līmeni, kādā āda tiek pasargāta no
UVB stariem. UVB staru ietekme uz ādu ir ļoti labi redzama un jūtama
(apsārtums, apdegums). Savukārt UVA staru ietekme nav tieši jūtama. UVA stari
ir atbildīgi par ādas novecošanos un krunciņām, kas rodas no pārmērīgas saules
iedarbības. Tādēļ ir ļoti svarīgi izvēlēties saules krēmu, kas pasargā gan no
UVA, gan no UVB stariem.
Saules
aizsargfiltrs
Lai āda būtu vesela un elastīga, lai nerastos apdegumi, nepieciešams izvēlēties
atbilstošu saules aizsarglīdzekli, kas satur saules aizsargfiltru SPF (sun
protection factor). Taču maldīgs ir uzskats, ka, lietojot aizsargkrēmu, saulē
var atrasties visu dienu. SPF cipars norāda, cik ilgu laiku var uzturēties
saulē, lai āda neapdegtu:
- SPF 15 – līdz vienai stundai;
- SPF 25 – 1,5 stundas;
- SPF 30 – divas stundas;
- SPF 45 – trīs stundas;
- SPF 50 – 3,5 stundas.
Nedaudz par
saules aizsarglīdzekļiem.
Ir divu veidu saules aizsarglīdzekļi:
- Aizsarglīdzekļi, kas absorbē ultravioleto
gaismu. Vēl nesen daudzi saules aizsarglīdzekļi saturēja kompleksu,
organisku (uz oglekļa bāzes) UVA starus absorbējošu ķīmisko vielu – paraaminobenzoic
skābi (PABA). Tika konstatēts, ka tā izraisa ādas alerģiju, un tādēļ
praktiski vairs netiek izmantota. Daudzos pretiedeguma līdzekļos tā vietā
tagad izmanto citu organisko, UVA absorbējošu ķīmisko vielu, piemēram,
benzofenonu. Tomēr tam ir citi trūkumi. Zinātnieki uzskata, ka tā ir endokrīno
darbību traucējoša ķimikālija – ja to noskalo notekūdeņu sistēmā (kad
cilvēki pēc pludmales apmeklējuma iet dušā), tie uzkrājas upēs un
gruntsūdeņos un ietekmē zivju hormonus, tās pat var mainīt dzimumu.
- Citi saules aizsarglīdzekļi
darbojas, atstarojot UV gaismu no ādas. To sastāvā tiek izmantotas
neorganiskas ķīmiskās vielas, piemēram, titāna dioksīds un cinka oksīds.
Titāna dioksīds ir balta, ķīmiskā viela, ko izmanto saules krēmos. Tas
darbojas kā sava veida dabīgais spogulis – atstaro kaitīgo saules
gaismas enerģiju, lai tā darītu mazāku kaitējumu ādai. Lai atstarojošais
saules aizsarglīdzeklis darbotos pareizi, jums tas bagātīgi jāuzklāj un
jāatstāj, lai veidotos aizsargslānis, citiem vārdiem sakot, necentieties
to iemasēt ādā, bet ļaujiet nožūt ādas virspusē.
Par
nanotehnoloģijām saules aizsarglīdzekļos
Daudzi
kosmētikas ražotāji sākuši izmantot nanotehnoloģijas saules aizsargkrēmu
ražošanā. Tiek izmantotas daļiņas, kas ir 80 000 reižu mazākas par cilvēka
mata diametru. Nanodaļiņas ir tik mazas, ka potenciāli tās ādā un orgānos var
iesūkties ļoti dziļi un izraisīt neprognozējamu fizisku iedarbību. Zinātnieki
šobrīd aktīvi pēta nanodaļiņu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā. Šobrīd ir
pamatotas aizdomas apšaubīt to drošumu.
Nanodaļiņu
izmērs ir to lielākā vērtība un lielākais risks. Saules aizsargkrēmos
nanotehnoloģijas izmanto, lai titāna dioksīdu (vielu, kas saules aizsargkrēmiem
piešķir balto krāsu) sadalītu sīkās nanodaļiņās. Tādējādi krēms nepadara ādu
baltu un iesūcas daudz dziļāk ādas slāņos.
Tomēr
cilvēka ķermenis nepieļauj toksisku vielu nonākšanu ādā, plaušās un zarnu
traktā. Ja nanodaļiņas var iekļūt ādas dziļākajos slāņos, iespējams, tās nonāk
asinsritē un smadzenēs. Rodas daudz jautājumu. Vai tās rada kaitējumu? Kas
notiks, ja dažādas nanodaļiņas no dažādiem krēmiem uz ādas apvienosies un
iesūksies ādā vienlaicīgi?
Pat
netoksiskas nanodaļiņas var radīt problēmas. Piemēram, tās var nokļūt plaušās,
bet ir tik mazas, ka plaušas no tām nevar attīrīt ar parastajiem mehānismiem.
Tas izraisa plaušu pārslodzi, un tām ir jāstrādā smagāk, lai elpotu.
Nanotehnoloģijas
tiek izmantotas visu izsmidzināmo saules aizsarglīdzekļu ražošanā.
Protams,
katrs var izvērtēt, vai ir vērts riskēt ar savu veselību tādēļ, lai krēms ātrāk
uzsūktos. Es iesaku izvēlēties līdzekļus, kuru ražošanā nav izmantotas
nanotehnoloģijas.
Lai rūpētos
par jūsu ādas veselību, iesaku izvairīties arī no saules aizsarglīdzekļiem,
kuri satur šādas vielas:
·
benzophenones (dlxoybenzone, oxybenzone) –
tā uzdevums ir filtrēt ultravioleto gaismu uz ādas virsmas, to pārveidojot par
siltumu, tas kaitē augošajām ādas šūnām;
·
avobenzone – iesūcas dziļi ādā, var izraisīt
alerģiju;
·
homosalate (HMS) – absorbē ultravioletos UVB starus;
·
octyl-methoxycinnamate (OMC) – dažos pētījumos pierādīts, ka tā
veicina kaitīgu brīvo radikāļu rašanos;
·
PABA esteri – absorbē UV starus ļoti līdzīgā veidā
kā oksibenzons, tiek bojāts DNS, tādējādi palielinās ādas vēža risks;
·
parabēni (paraben) – bieži tiek saistīti ar vēža
saslimšanām.
Lai būtu
droši par savu sauļošanās līdzekli, izvēlieties ar eko sertifikātu
apstiprinātus produktus, kuros nav izmantotas cilvēkiem un dabai kaitīgas
vielas un tehnoloģijas.
Svarīgi
Kā lietot sauļošanās
aizsarglīdzekļus?
- Ir dažādi sauļošanās aizsarglīdzekļu veidi:
gēli, krēmi, izsmidzināmi līdzekļi. Nav svarīgi, kuru tu izvēlies,
galvenais, lai tas saturētu saules aizsargfiltru SPF.
- Gan puiši, gan meitenes var lietot
vienus un tos pašus aizsargkrēmus.
- Nav pareizi ierasties pludmalē, izklāt
dvielīti, apgulties un tikai tad ieziesties ar aizsargkrēmu. Sauļošanās
krēms ir jāuzklāj 20 minūtes pirms sauļošanās, jo tam jāpagūst lēnām
uzsūkties un iedarboties, lai tas pilnvērtīgāk veiktu savas funkcijas.
- Krēms jāuzklāj uz maksimāli tīras ādas
plānā kārtiņā.
- Nav prātīgi sauļoties ar uzklātu
dekoratīvo kosmētiku.
- Arī mākoņainā dienā, ja tu dodies uz
pludmali, ādai jāuzklāj aizsargkrēms.
- Uzklājot aizsargkrēmu, neaizmirsti
ieziest ar krēmu tādas jutīgas ķermeņa daļas kā deguns, vaigi, piere,
pleci, ausis.
- Pēc aizsarglīdzekļa iedarbības beigām
tas jāuzklāj atkārtoti.
- Sauļošanās līdzekļi ir viegli
nomazgājami, tāpēc pēc peldēšanās tie ādā jāieziež vēlreiz, ja vien tie
nav ūdens izturīgi. Tikai tad āda būs aizsargāta.
- Pēc sauļošanās būtu jāieiet vēsā dušā un
jāuzklāj mitrinošs krēms. Tas ir viss, kas nepieciešams saulē nogurušajai
ādai. Nekādā gadījumā dušā neizmanto skrubjus vai abrazīvus ādas kopšanas
līdzekļus.
- Solārija kosmētika neder pludmalei, jo
āda nesaņems vajadzīgo aizsardzību. Solārija starojums ir atšķirīgs no
dabiskā saules starojuma.
- Neuztraucies, ja, lietojot saules
aizsarglīdzekļus, tu neiededz tik strauji. Iedegums veidojas nedaudz
lēnāk, taču tas ir noturīgāks un veselīgāks.
- Maldīgs ir uzskats, ka, dodoties uz
pludmali, pietiek vien uzziest parastu ķermeņa krēmu. Tas nesniedz ādai
nekādu aizsardzību, tieši pretēji – var izraisīt alerģiju.
Ievēro!
Fakti zināšanai
Īslaicīga sauļošanās. Labāk
ir sauļoties ik pēc 15–20 minūtēm, nevis cepināties aktīvajā saulē visu dienu.
Nepārspīlē.
Tu vari sauļoties, atpūsties pludmalē vai pie dabas, bet visam jābūt ar mēru un
saprāta robežās. Nesauļojies visu dienu, nemoki savu ādu, it īpaši, ja tev ir
pirmais ādas tips. Apdegšana saulē var beigties gaužām bēdīgi. :)
Sauļošanās intervāls. Sauļoties
pludmalē ir vēlams ik pēc vienas dienas, lai āda varētu atpūsties.
Aktīvā atpūta. Iedegums
būs vienmērīgāks, ja tu sauļošanos apvienosi ar aktīvu atpūtu, piemēram,
spēlēsi volejbolu, badmintonu, nevis nekustīgi karsēsies saulē.
Žāvēšanās saulē.
Pēc peldes nav ieteicams žāvēties saulē, jo ūdens pilieni vēl vairāk piesaista
saules starus, tādējādi var iegūt apdegumus.
Saulessarga aizsardzība.
Uzskats, ka, atrodoties zem saulessarga, āda ir drošībā, ir maldīgs, jo smiltis
un ūdens atstaro saules starus.
Pie ezera vai jūras? Atšķirības
nav nekādas, jo ūdens vienlīdz piesaista saules starus.
Ūdens nepieciešamība. Sauļošanās laikā nepieciešams dzert ūdeni, jo notiek
iztvaikošana un organismam ir ļoti liela slodze. Vēlams izdzert trīs četrus
litrus ūdens dienā.
Ķermeņa aizsardzība. Saules
kaitīgās ietekmes mazināšanai vajag lietot speciālus kosmētiskus līdzekļus, kas
satur UV starus, jāaizsargā arī acis, galva un lūpas.
Pirms sauļošanās
nedrīkst veikt lāzerprocedūras, nav ieteicams lietot smaržas, augu valsts
ekstraktus, ārstnieciskas ziedes, jo tās var izraisīt ne tikai alerģiskas
reakcijas, bet arī spēcīgus ādas apdegumus. Nav ieteicams lietot arī medikamentus,
jo nereti to sastāvā ir vielas, kas raisa pastiprinātu jūtīgumu pret
ultravioleto starojumu.
Nedaudz par FOTONOVECOŠANU...
Pūloties saglabāt ādas veselību un skaistumu,
bieži vien tiek aizmirsts galvenais faktors saules gaisma, kas no ārpuses
ietekmē ādas novecošanās procesu. Mēs izbaudām saules gaismu un mums tā ir
nepieciešama, saule aktivizē pozitīvus organisma procesus (piem D vitamīna
veidošanās ādā). Tomēr pārmērīgs UV-starojuma daudzums aktivizē dažādus
procesus, kurus saprot ar apzīmējumu „fotonovecošanās” (Photoaging). Šis raksts
izskaidro kā saules gaisma iedarbojas uz mūsu ādu, kādi aizsargmehānismi un
atjaunošanas mehānismi norisinās pašā ādā un kā mēs varam palīdzēt ādai,
palīdzot to pasargāt no intensīvas saules staru ietekmes.
Gaismas
inducētie procesi ādā: fotonovecošanās
Ja ādas dabīgie aizsargmehānismi un
atjaunošanās mehānismi ir pārslogoti, tas var novest pie vairāk vai mazāk
intensīvi izteiktiem bojājumiem. Saules apdegums ir ādas apdeguma reakcija, tā
saucamā eritēma, kas var būt gan tik tikko redzams apsārtums, gan smagi ādas
apdegumi. Katrs apdegums, kas iegūts pārāk ilgi uzturoties saulē, atstāj
nelabojamus bojājumus, arī tad ja apdegums tiek pareizi apkopts un aprūpēts.
Āda nekad to „neaizmirst”. Āda reģistrē katru saules staru, bojājumi parādās
tikai pēc vairākiem gadiem. Kas tieši notiek ādā, ja tā tiek pakļauta
intensīvai saules staru iedarbībai?
Dabīgie ādas
aizsargmehānismi
Mūsu āda
pati kontrolē dabiskos aizsardzības un atjaunošanās mehānismus, kas var
efektīvi reaģēt uz UV- stariem. Būtībā starojums izraisa sekojošus procesus:
a) Dabīgie
ādas aizsargmehānismi
1. Proliferācijas
(šūnu dalīšanās) paaugstināšanās ar raga slāņa sabiezināšanu, tādējādi UV-
starojums tiek reflektēts difūzi un raga slāņa keratīns to absorbē.
2. Gaismu absorbējoša melanīna (pigments, kuram varam pateikties par
iedeguma brūno krāsu) veidošana. Optimāli tas darbojas tikai tad, ja sasniegts
raga slānis. Sintēzes intensitāte ir atkarīga no ādas tipa. Kā jau mēs zinām ir
cilvēki, kuru āda ļoti ātri kļūst brūna, un ir cilvēki, kuri tikpat kā
nenosauļojas.
3. Paaugstināta sviedru veidošanās, lai dzesētu ādu.
4. Kā blakusprodukts holesterīna sintēzei ādā rodas lipīdu skvalāns, kam
piemīt tāda īpašība kā spēja samazināt ādas dabisko lipīdu daudzumu,
kamēr tā saucamo brīvo radikāļu skābekļa molekulas „dzesējas”, tas ir,
atgriežas noteiktā stāvoklī.
b) Dabīgie
ādas atjaunošanās mehānismi
Ja ādai
nepietiek ar primārajiem aizsardzības mehānismiem, iesaistās atjaunošanās
mehānismi:
1. Bojāto
šūnu atjaunošanās ierosināšana.
2. Apsārtuma
veidošana ar šūnu membrānas paplašināšanu, to permeabilitātes paaugstināšana un
līdz ar to iespējamā bojāto šūnu novēršana ar imūnsistēmas substancēm.
3.
DNS- atjaunošanas enzīmi atpazīst bojājumus DNS, atdala bojātos segmentus un
aizstāj tos.
4. Ja
ādas dabīgie atjaunošanās mehānismi noris bez panākumiem, ādas šūnas atmirst
(šis process var izraisīt ādas vēzi).